02.05.2012 08:31
Tieši šāds jautājums interesēja Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 12.klases skolnieci Leldi Nitišu (attēlā), kas ekonomiskas skolotājas Dzintras Priekules vadībā izstrādāja zinātniski pētniecisko darbu „Darbaspēka pieprasījuma raksturojums un nākotnes prognozes Jēkabpilī”. Šajā rakstā iepazīsimies ar galvenajiem darba secinājumiem un Leldes veidoto praktisko pētījumu par darbaspēka pieprasījumu Jēkabpils pilsētā 2011.gadā.
Autore ir aptaujājusi 68 uzņēmumus un iestādes Jēkabpilī, noskaidrojot pieprasītās un
nepieprasītās profesijas. Analizējot datus, darbā atsegta pretruna starp profesiju pieprasījumu un jauniešu izvēlētajām profesijām. Autore noskaidrojusi būtiskākos faktorus, kuri ietekmē jauniešu vēlmi atgriezties savā pilsētā, lai uzsāktu savu darba dzīvi.
Lelde Nitiša šo tēmu izvēlējās, jo darbojās Jēkabpils Jauniešu domē, kas ir jauniešu organizācija, kurā ir iesaistījušies visu Jēkabpils skolu audzēkņi.
Vairākkārt Jēkabpils Jauniešu dome sēdēs tika diskutēts par jautājumu: „Kas ir tie iemesli, kādēļ jaunieši pēc mācību iestāžu beigšanas neatgriežas Jēkabpilī?” Šis jautājums interesē ne tikai pašus jauniešiem, bet arī ir aktuāls visai sabiedrībai.
Darbaspēka pieprasījuma analīze Jēkabpils pilsētā
Pētījuma izstrādes laikā tika aptaujāti 68 pilsētas lielākie, dažādu nozaru uzņēmumi, ražotnes un iestādes. Galvenais aptaujas jautājums bija: „Kādi speciālisti iestādē/uzņēmumā būs nepieciešami tuvāko 5 gadu laikā”. Apkopojot saņemtās atbildes, var izdarīt konkrētus secinājumus par profesiju pieprasījumu Jēkabpils uzņēmumos un iestādēs 2011. gadā.
Pirmkārt visi aptaujātie uzņēmēji atzina, ka tuvāko gadu laikā būs nepieciešami papildus darba spēki. Otrkārt, nepieciešamo profesiju sadalījums aptaujātajos uzņēmumos, iestādēs ir ļoti plašs un aptver praktiski visas darba sfēras.
Apkopojot aptaujas rezultātā saņemto informāciju, var secināt, ka Jēkabpils pilsētā plaši ir attīstīti celtniecības, būvniecības, kokapstrādes uzņēmumi. Šīs nozares Jēkabpils pilsētā ir tās, kuras nodarbina lielāko pilsētas iedzīvotāju daļu. Šajās sfērās tuvāko piecu gadu laikā būs nepieciešami cilvēki ar augstāko tehnisko izglītību, kā arī ar tehniskās koledžas specialitātēm, piemēram, santehniķi, virpotāji, elektriķi un citi.
Uz aptaujas brīdi 658 cilvēki Jēkabpilī tiek nodarbināti medicīnas, veterināro pakalpojumu un sociālās aprūpes nozarēs. Apskatot aptaujas rezultātus, var secināt, ka pilsētā būs ļoti pieprasīti ārsti un farmaceiti, jo šobrīd , pēc aptaujāto uzņēmumu vadītāju sniegtās informācijas, daudzi vadošie speciālisti ir pensijas vecumā. Taču jāņem vērā, ka pensijas vecums Latvijā tiks paaugstināts.
Tuvāko 5 gadu laikā Jēkabpils pilsētā var izveidoties frizieru, ekonomistu, juristu un banku darbinieku pārpalikums, jo augstāk minētās profesijas, spriežot pēc aptaujas rezultātiem, pilsētā var netikt pieprasītas.
Vai jaunieši vēlas atgriezties Jēkabpilī?
47% aptaujāto jauniešu pēc mācību beigšanas atgriezīsies Jēkabpilī, ja būs darba iespējas,
34% respondenti neatgriezīsies, savukārt 19% nav vēl izlēmuši, jo šī brīža domas var ievērojami mainīties. Tātad aptuveni puse respondentu tomēr vēlas strādāt savā pilsētā.
55% skolnieku pēc pamatizglītības iegūšanas, 47% pēc vidējās izglītības un 51% Jēkabpils Agrobiznesa koledžas audzēkņi pēc mācību beigšanas plāno atgriezties Jēkabpilī, ja būs darba iespējas. Vismazāk jauniešu plāno atgriezties pēc vidējās izglītības iegūšanas.
Faktori, kas ietekmē jauniešu vēlmi palikt Jēkabpils pilsētā
Apmēram trešā daļa- 32% aptaujāto jauniešu vēlas palikt Jēkabpilī, jo te ir viņu ģimene, draugi. 17% grib būt speciālisti savā pilsētā, kā arī 17% respondentiem patīk šī pilsēta. 17% respondenti uzskata, ka Jēkabpils ir viņu mājas. 4-7 % jauniešu uzskata, ka te ir labi dzīves apstākļi, viegli izvirzīties un ir iespēja uzsākt savu uzņēmējdarbību.
Pētījuma autore L.Nitiša saskata pozitīvas tendences, ka diezgan liels procentuālais skaits jauniešu ir pozitīvi noskaņoti un ir savas pilsētas patrioti. Aptaujas rezultāti rāda, ka jaunieši saskata šeit darba iespējas, vēlas būt speciālisti savā pilsētā, jauniešiem patīk šī pilsēta, viņi uzskata, ka te ir labi dzīves apstākļi. Pastāv iespēja, ka tieši šie jaunieši būs tie, kuri veidos un attīstīs Jēkabpils pilsētu un radīs šeit jaunas darba vietas, (32%) jauniešu plāno atgriezties Jēkabpils pilsētā, jo te ir viņu ģimene, draugi un mājas.
Faktori, kas ietekmē jauniešu vēlmi doties prom no Jēkabpils pilsētas
28% aptaujāto uzskata, ka pilsētā nav izaugsmes iespēju. 22% uzskata, ka nav iespējas savam biznesam. 14% vēlas doties prom, jo viņiem nepatīk pilsētas sabiedrība un 14% uzskata, ka te nav izklaides iespēju. Sliktu dzīves apstākļu dēļ vēlas doties projām 12% aptaujāto. 7% jaunieši kā iemeslu min nesakoptu pilsētas vidi.
Faktori, kas ietekmē jauniešu vēlmi doties prom no Jēkabpils pilsētas
19% no aptaujātajiem jauniešiem, dažādu iemeslu dēļ, ir norādījuši, ka vēl nav izlēmuši palikt Jēkabpils pilsētā vai arī doties prom.
Liels skaits jauniešu uzskata, ka Jēkabpilī nav izaugsmes iespēju, kā arī nesaskata iespējas savam biznesam. Var secināt, ka pilsētai iespēju robežās jāsniedz jauniešiem lielāka informācija par iespējām, kādās jomās uzsākt savu biznesu ,izmantojot dažādu pilsētā esošo iestāžu palīdzību. Kā raksturīgu šādās palīdzības iespēju var minēt Jēkabpils biznesa inkubatoru.
Pēc aptaujas rezultātiem var secināt, ka jēkabpiliešiem ar pilsētā esošajām izklaides iespējām, kultūras pasākumiem un citām aktivitātēm ir par maz. Par šiem jauniešu uzskatiem būtu jāziņo pilsētas domei, un jālūdz izskatīt šo problēmu. Un tādejādi jācenšas pilsētā izklaides iespējas attīstīt un pilnveidot vēl vairāk. Noteikti nepieciešams šo problēmu risināšanā iesaistīt arī pašus jauniešus.
Par nesakoptu pilsētas vidi jāliek vairāk rūpēties pilsētas dienestiem un pašiem pilsētas iedzīvotājiem. Pilsētas kārtība ir atkarīga arī no mūsu kultūras. Daži respondenti uzskata, ka Jēkabpilī nav labi dzīves apstākļi. Autore uzskata, ka skolēniem ir nepieciešams mācīt, kā pašiem veidot labus dzīves apstākļus un piedalīties pilsētas attīstībā, tās sakopšanā un dzīves apstākļu uzlabošanā.
Pētījuma veikšanas gaitā tika aptaujāti arī skolu 9.klašu audzēkņi, bet tā kā šīs grupas liela daļa jauniešu vēl ir atkarīgi no vecākiem ,61% jauniešu tomēr paliks pilsētā un mācīsies kādā no vidusskolām. 10% dosies uz arodskolu un 12% uz koledžu un 16% nav norādījuši, kādi ir viņu nākotnes plāni.
Domāt liek fakts, ka salīdzinoši neliels 9.klašu audzēkņu skaits (10% ) izsaka vēlēšanos mācīties arodskolās. Kā jau minēts darbā, vidējā līmeņa speciālisti ar konkrētām prasmēm ir pilsētā nepieciešami jau tagad, bet nākotnē tehnisku speciālistu pieprasījums vēl vairāk paaugstināsies. Tātad profesionālās orientācijas, karjeras izglītības ietvaros jauniešiem būtu jāskaidro praktisku profesiju nepieciešamība darba tirgū Latvijā kopumā un arī Jēkabpils pilsētā. Latvijas izglītības sistēmā jau 2010. gadā ir uzsākta profesionālo skolu reorganizācija un to modernizēšanā; šis faktors varētu paaugstināt pusaudžu un jauniešu interesi par izglītības turpināšanu arodskolās ar mērķi apgūt praktisku profesiju.
Tātad iegūstot vidējo izglītību, jaunieši plāno apgūt dažādas specialitātes. Tās var sadalīt divās daļās: pieprasītās (izvēlētās) un nepieprasītās.
|
Jēkabpilī pieprasītās profesijas (pamatojoties uz 4. pielikuma apkopoto informāciju) |
Uzņēmumu, iestāžu skaits, kam nepieciešami Jēkabpilī pieprasīto profesiju speciālisti |
Jēkabpilī nepieprasītās profesijas |
|
Transporta loģistikas specialists |
4 |
Bankas darbinieks
Jurists, advokāts, Aktrise Baltu filologs,filologs Interjera dizaineris Sabiedrisko attiecību specialists Uzņēmējdarbība Robežsargs Žurnālists Industriālā atpūta, izklaides vadība Kuģa elektroautomātikas specialists Producents, Kosmetologs, Armijnieks Policists,Psihologs Ekonomists |
|
Būvinženieris-projektētājs,tāmētājs |
6 |
|
|
Enerģētiķis,elektrotehniķis,elektriķis |
4 |
|
|
Veteārsts |
3 |
|
|
Būvdarbu vadītājs |
7 |
|
|
Inženieris-mehāniķis |
10 |
|
|
Skolotājs |
4 |
|
|
Farmaceits |
2 |
|
|
Programmētājs,datortīklu administrators,
datrografiķis,IT speciālists |
6 |
|
|
Vides specialists,meža tehniķis |
4 |
|
|
Sociālais darbinieks |
1 |
|
|
Vadības specialists |
3 |
|
|
Ķīmiķis,agronoms |
2 |
No aptaujātajiem uzņēmējiem kļūst skaidrs, ka mūsu pilsētā ir vairāk pieprasīti tehnisko profesiju pārstāvji. Tas ir saistīts ar to, ka Jēkabpilī ir attīstīti uzņēmumi, kas nodarbojas ar celtniecību, kokapstrādi, ceļu būvi, medicīnu, šūšanu u.c. Šie uzņēmumi ir tie, kuri nodarbina lielāko pilsētas iedzīvotāju skaitu. Jēkabpilī 10 uzņēmumos, iestādēs būs nepieciešami inženieri-mehāniķi, 7 būvdarbu vadītāji, 6 būvinženieri - projektētāji, tāmētāji un IT speciālisti.
Aptauja parāda pretrunu: Jēkabpilī ir daudz nepieprasītu profesiju, savukārt liels skolēnu skaits tieši tās vēlas apgūt. No šiem datiem var secināt, ka pilsētas jaunieši nav pilnībā informēti par pilsētā nepieciešamajām profesijām un iespējamajām darba vietām pēc skolas vai augstskolas beigšanas. Mūsu pilsētā jaunieši vairāk būtu jāorientē izvēlētos eksaktās izglītības programmas.
Būtu vēlams, ka izglītības iestādes un Jēkabpils pilsētas dome tiem jauniešiem, kuri vēlas atgriezties mūsu pilsētā, pievērstu lielāku uzmanību, palīdzētu izvēlēties pieprasītāko profesiju, lai jaunieši pēc profesijas iegūšanas varētu arī atgriezties un strādāt dzimtajā pilsētā. Ja šāds darbs netiks veikts un jaunieši iemācīsies profesiju, kas nav nepieciešama Jēkabpilī, varam rēķināties, ka pilsēta šos jauniešus būs pazaudējusi vai šie jaunieši papildinās pilsētas bezdarbnieku rindas.
Tabula 2. Jēkabpilī pieprasītās, bet neizvēlētās profesijas
|
Jēkabpilī pieprasītas neizvēlētās profesijas. |
Uzņēmumu, iestāžu skaits, kam nepieciešami Jēkabpilī pieprasīto profesiju speciālisti |
|
Mārketinga, reklāmas speciālisti |
5 |
|
Tehnikas operatori, auto vadītāji |
11 |
|
Ražošanas iekārtu operatori |
4 |
|
Būvdarbu meistari, santehniķi,
virpotāji,metinātāji,atslēdzinieki, galdnieki,mežistrādnieki |
10 |
|
Pārdevējs |
6 |
|
Biroja darbinieks |
3 |
|
Pavārs |
3 |
Apkopojot rezultātus, ir redzams liels skaits profesiju, kuras mūsu pilsētā pieprasa un pieprasīs arī turpmāk, tikai šīs profesijas jaunieši apgūt nevēlas. Profesijas, kuras jaunieši nevēlas apgūt, bet kurām ir paredzams pieprasījums, ir uzskaitītas tabulā 2. Īpaši nozīmīgi ir tas, ka šīm profesijām augstākā izglītība nav nepieciešama. Lai gan augstākā izglītība ir ļoti atbalstāma, tomēr tuvākās nākotnes attīstības tendences norāda, ka pilsētā būs vairāk
nepieciešams vidējā līmeņa darbaspēks.
Secinājumi
Galvenie darba piedāvājumu ietekmējošie faktori Latvijā ir: iedzīvotāju skaits, darba alga, dažādu sociālo grupu iesaistīšanās darba tirgū, migrācija, materiālās labklājības līmenis.
Latvijas šī brīža tendences rāda, ka 37% jauniešu tuvākā gada laikā vēlas doties projām no Latvijas. Šī tendence ir negatīva un tā var atsaukties uz Latvijas tautsaimniecību. Pastāv iespēja, ka jaunieši, kuri dodas prom, Latvijā vairs neatgriezīsies.
Tuvāko gadu laikā Jēkabpils pilsētā būs nepieciešami papildus darba resursi. Pilsētā ir vairāk pieprasīti tehnisko profesiju pārstāvji. Nepieciešamo profesiju sadalījums aptaujātajos Jēkabpils uzņēmumos, iestādēs ir ļoti plašs un aptver praktiski visas darba sfēras.
Jēkabpils lielākā daļa jauniešu dodas mācīties uz augstskolām, nepadomājot, vai viņiem pilsētā būs darba iespējas. Jaunieši nav pilnībā informēti par pilsētā nepieciešamajām profesijām un iespējamajām darba vietā pēc izglītības iestādes beigšanas.
Nepieciešams veidot dialogu starp pilsētas vadību, uzņēmumiem un jauniešiem par nākotnes iespējām strādāt un dzīvot Jēkabpils pilsētā. Ja šāds darbs netiks veikts un jaunieši iemācīsies profesiju, kas nav nepieciešama Jēkabpilī, varam rēķināties, ka pilsēta šos jauniešus būs pazaudējusi vai šie jaunieši papildinās pilsētas bezdarbnieku rindas.
Jēkabpilī atgriezties pēc mācību beigšanas plāno 47% respondentu- vidusskolēnu.
Vidēji puse respondentu šo pašu nodomu min arī atsevišķi mācību iestāžu skatījumā.
Respondentu vēlmi palikt un veidot savu karjeru Jēkabpilī veicina dažādi faktori: patīk pilsēta( 17%), ģimenes, draugu esamība pilsētā (32%), vēlēšanās būt speciālistam savā
pilsētā ( 17%), mājas, dzīves apstākļi( 17%)
Respondentu vēlmi doties prom no Jēkabpils ietekmē šādi faktori: nesaskata izaugsmes iespējas( 28%), nesaskata iespējas savam biznesam (22%), maz izklaides iespēju (14%), neapmierina pilsētas sabiedrība (14%)
Pamatskolas beidzēji pārsvarā (61%) izsaka vēlēšanos iegūt vidējo izglītību, koledžas līmeņa mācības izvēlas 12%, bet arodskolas- tikai 10%
Jēkabpilī pašlaik un tuvākajā nākotnē pieprasītas profesijas ir: transporta loģistikas speciālists, Būvinženieris-projektētājs, tāmētājs, vetārsts, enerģētiķis, elektrotehniķis, elektriķis, būvdarbu vadītājs, inženieris-mehāniķis, skolotājs, farmaceits, programmētājs, datortīklu administrators, datorgrafiķis,
IT speciālists, vides speciālists, meža tehniķis, sociālais darbinieks, vadības speciālists, ķīmiķis, agronoms.
Nepieprasītas profesijas: ekonomists, policists, psihologs, producents, kosmetologs, industriālā atpūta, izklaides vadības speciālists, žurnālists, robežsargs ,sabiedrisko attiecību speciālists, interjera dizaineris, filologs, jurists, advokāts, aktrise, bankas darbinieks.
Pieprasītas, bet neizvēlētas profesijas: pavārs, biroja darbinieks, pārdevējs, galdnieki, mežistrādnieki, virpotāji, metinātāji, atslēdzinieki, būvdarbu meistari, santehniķi, ražošanas iekārtu operatori, tehnikas operatori, auto vadītāji, mārketinga, reklāmas speciālisti.
Skolu absolventiem būtu jāzina: Kādi uzņēmumi Jēkabpils pilsētā ir, ko tie ražo, kādas ir uzņēmumos nepieciešamās profesijas, kāds ir šo profesiju algu līmenis, kā arī kurā vietā tās var apgūt.
Pētījuma rezultātā var izvirzīt vairākas mērķtiecīgi veicamas darbības, lai sekmētu jauniešus atgriezties pilsētā jauno speciālistu statusā:
• visu skolu audzēkņi jāinformē par pilsētas attīstības perspektīvām un nozarēm, kurās nepieciešami speciālisti;
• visās izglītības iestādēs vairāk jāattīsta profesionālā orientācija un karjeras izglītība, sadarbojoties ar pašvaldību, uzņēmumiem un organizācijām;
• saistībā ar Jēkabpilī pieprasītajām specialitātēm un profesijām jāpopularizē arodizglītības nozīme;
• regulāri jāveic audzēkņu un darba devēju anketēšana, lai līdzsvarotu profesiju pieprasījumu un audzēkņu profesionālo izvēli.
